Ekskluzīva intervija ar Kazahstānas Republikas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu Krievijas Emirātu izdevniecībā.
Cienījamais Nursultan Abishevich, pirms intervijas sākuma es vēlos pateikties jums par iespēju tikties ar jums un uzdot dažus jautājumus.
Atbildot uz vietējās preses pārstāvju jautājumiem, jūs pietiekami detalizēti apskatījāt globālās ekonomiskās krīzes tēmu. Šajā sakarā es gribētu jautāt, cik lielā mērā krīze ir ietekmējusi Kazahstānu? Kādus pretkrīzes pasākumus veic Kazahstānas vadība? Kas tiek darīts, lai krīzes negatīvās sekas pēc iespējas mazāk ietekmētu Kazahstānas pilsoņu makus?
Pirmkārt, krīze ir skārusi visas valstis. Šī ir globāla krīze, un Kazahstāna kā pasaules ekonomikas sastāvdaļa nevarēja no tās izvairīties. Pirms tam bija arī globālas krīzes, piemēram, 30. gadu krīze. Tad Padomju Savienība tomēr neietekmēja šo krīzi, galvenokārt tāpēc, ka PSRS nebija tik integrēta pasaules ekonomikā. Mūsdienās situācija ir pilnīgi atšķirīga. Pēdējā laikā esmu vairākkārt runājis par pašreizējās krīzes galveno iemeslu - tas ir dolārs, kas apgalvo, ka ir pasaules valūta. Bet šodien jau ir skaidrs, ka viņš vairs neatbilst mūsdienu prasībām. Un tas viss tāpēc, ka dolārs ir nedemokrātisks emitents. Tā ir liela kļūda, cerot uz ASV. Viena valsts drukā dolārus, bet rezultātā visiem ir problēmas. Stāvoklis ir nedemokrātisks, nekonkurētspējīgs un nekontrolēts. Šodien mēs sedzam šādas sistēmas izmaksas. Es to saku, lai saprastu, ka nav iespējams tikt galā ar krīzi vienā valstī. Mums ir vajadzīga koordinēta visu pasaules valdību rīcība. Pirmkārt, ir nepieciešama radikāla esošās monetārās sistēmas reorganizācija. Jā, ar kolektīviem emisijas centriem ir iespējams izveidot reģionālās rezerves valūtas, kā daži šodien piedāvā. Bet tam nevajadzētu būt mērķim. Ja tas ir ierobežots, situācija var tikai pasliktināties. Mums ir vajadzīga viena globāla pasaules valūta, caur kuru var darboties reģionālās valūtas. Var būt ANO aizbildnībā. Bez tā nevar iztikt. Kā Kazahstānas prezidents es nācu klajā ar šādu iniciatīvu, un jau tagad ir skaidrs, ka ideja guva atbalstu visnopietnākajās aprindās.
Kas attiecas uz Kazahstānu. Krīzes parādības mūs sasniedza agrāk nekā daudzās citās valstīs, jau 2007. gadā. Tas deva mums iespēju sākt īstenot pretkrīzes programmas pat pirms krīzes iestāšanās globālā mērogā. Jau tad kļuva skaidrs, ka globālajā banku sistēmā notiekošais atgādina piramīdu. Un pat tad, piemēram, mēs pieņēmām likumu, kas turpmāk neatļaus darīt to pašu Kazahstānā.
Tālāk - daži cilvēki mūs pārmeta par naudas saspiešanu un tās netērēšanu. Bet šodien, pateicoties mūsu rīcībai, Kazahstānai ir drošības spilvens, īpašs fonds. Tas ir Nacionālais fonds - cūciņu banka, kas no naftas saņēma pārmērīgu peļņu. Mēs domājām par šo pirmo no postpadomju telpā jau 1992. gadā un izveidojām fondu 2000. gadā. Krievijā ir arī šāds fonds. Tāpēc situācija Krievijā un Kazahstānā šodien ir labāka nekā lielākajā daļā kaimiņu. Šodien mums ir finansējuma avots problemātiskajām ekonomikas nozarēm. Nauda bija nepieciešama mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam - viņi to saņēma. Bija problēmas ar mājokli, ar hipotēku - viņi deva. Lauksaimniecībai - viņi deva. Tas ir ievērojami mazinājis negatīvo faktoru ietekmi. 2009. un 2010. gadā mēs palielināsim pensijas un sociālos pabalstus par 25–30 procentiem, bet valdības pabalstus palielināsim par apmēram 10 procentiem gadā.
Tāpēc es nešaubos, ka ar kopīgiem centieniem gan starptautiskajā arēnā, gan Kazahstānā mēs varam tikt galā ar krīzi, kazahstāni nākotnē var būt pārliecināti.
Nursultan Abishevich, jūs savu darba un politisko karjeru sākāt Temirtau, Karagandas metalurģijas kombinātā. Tajā pašā rūpnīcā es strādāju 12 gadus. Es uzdošu jautājumu, kas mani interesē personīgi - vai šim uzņēmumam būs otrā dzīve, vai krīze ir mainījusi investoru plānus? Un otrs jautājums - kas šodien notiek ar rūpniecību Kazahstānā, kāds ir vispārējais investīciju klimats?
No Temirtau? Tad tautieši. Tāpēc jums jāzina, ka Temirtau viņi uzcēla un jau palaida velmētavu. Ir uzsākta nepārtrauktas tērauda liešanas līnija. Ar to, protams, nepietiek, un šobrīd mēs esam panākuši vienošanos, ka blakus vecajai tiks uzbūvēta jauna metalurģija
rūpnīca. Tas palielinās ražošanu no pašreizējiem 5,5 miljoniem tonnu līdz 10 miljoniem tonnu velmēta tērauda gadā. Un, lai gan ieguldītājs neatsakās no saviem plāniem.
Runājot par rūpniecību kopumā, šeit, Apvienotajos Arābu Emirātos, es jau runāju par to, kuras jomas mēs jau attīstām un plānojam attīstīt tālāk. Tiem vajadzētu būt ražojumiem, kas nodrošinās Kazahstānā pieejamo dabas resursu dziļu pārstrādi, proti, ķīmiju, naftas ķīmiju, naftas produktu ražošanu, metalurģiju, mašīnbūvi un aprīkojuma ražošanu transporta, naftas un gāzes, kā arī lauksaimniecības nozarēm.
Visu uzskaitīt nav iespējams, es paudīšu dažus no interesantākajiem.
Mēs turpinām vairākus nozīmīgus investīciju projektus naftas ķīmijas nozarē, piemēram, piemēram, naftas ķīmijas kompleksa būvniecību Atirau.
Pavlodārā tiek būvēts Kazahstānas alumīnija ražošanas elektrolīzes rūpnīcas otrais posms. Plānots saražot līdz 600 tūkstošiem tonnu alumīnija gadā.
Mums ir lieli plāni fosfora rūdas ieguvei un pārstrādei. Kazahstānai ir savas lielas pārbaudītās šīs izejvielas rezerves, un tagad mēs esam sarunu procesā par to attīstību un iekārtu celtniecību turpmākai pārstrādei, lai iegūtu mēslojumu lauksaimniecībai, arī eksportam.
Saprotot, ka šo projektu īstenošana var izraisīt elektroenerģijas trūkumu, mēs veicam pasākumus šajā virzienā, lai nākotnē nerastos problēmas.
Elektroenerģijas trūkuma novēršanai Kazahstānas dienvidos plānots uzbūvēt Balkhash termoelektrostaciju ar kopējo jaudu 2640 megavati - 660 megavati uz katru no četriem enerģijas blokiem. Paredzētās projekta izmaksas ir 4,5 miljardi ASV dolāru, no kuriem daļu piešķirs no valsts labklājības fonda, bet daļu segs ārvalstu investors, kā arī piesaistīs aizdevumus un aizņēmumus.
Plānota Ekibastuz spēkstacijas trešā spēka agregāta būvniecība. Tas palielinās stacijas jaudu līdz 1520 megavatiem. Finansējumu plānots piesaistīt caur Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kā arī caur Eirāzijas Attīstības banku.
Turklāt Moinak hidroelektrostacijas ar jaudu 300 megavati celtniecība Šarmas upē Almati reģionā notiek pilnā sparā.
Es gribu pievērst uzmanību lielākā infrastruktūras projekta - lielceļa “Rietumu Ķīna - Rietumeiropa” - sākumam, kas sākas 2700 no 8400 kilometriem, kas šķērsos Kazahstānu. Projekta izmaksas ir 7,5 miljardi ASV dolāru. Lai piedalītos šajā projektā, mēs plānojam piesaistīt Āzijas Attīstības banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kā arī vairākas lielas finanšu institūcijas, jo īpaši Islāma attīstības banku.
Protams, liela uzmanība tiek pievērsta enerģijas resursu jomai. Piemēram, tiek plānots pastiprināt centienus, lai īstenotu Kaspijas jūras gāzesvada projektu, kura 1200 kilometri šķērsos Kazahstānu. Sarunas par gāzes vadu uz Ķīnu ir pabeigtas.
Neaizmirstiet par lauksaimniecību. Mums šodien nepietiek ar to, ka Kazahstāna ir viena no pirmajām, piemēram, miltu un graudu eksportā. Tas ir labi, bet nepietiekami. Mēs cenšamies izveidot savu pārstrādes bāzi Kazahstānā - mūsdienīgus nobarošanas kompleksus un dārzeņu konservēšanas augus. Mēs plānojam nosūtīt tos graudus, kurus sliktas kvalitātes dēļ nevarēja izmantot paredzētajam mērķim, uz speciāliem augiem etanola ražošanai. Tas būs jauninājums mūsu enerģētikas programmā. Vēl viens no mūsu aktīviem ir silīcijs. Kazahstānai ir milzīgas šīs izejvielas rezerves, kuras tiek izmantotas metāla un polimeta silīcija ražošanai, kuras savukārt tiek izmantotas saules paneļu ražošanai. Tātad, papildus Kazahstānas tradicionālajām nozarēm, mēs attīstām arī citas jomas, galvenokārt zināšanu ietilpīgas. Kazahstānā plānots izveidot īpašus tehnoloģiju parkus, kuros darbosies uzņēmumi no informācijas un augsto tehnoloģiju jomas.
Tātad, kā redzat, krīzes dēļ par rūpniecību neviens neaizmirsa, Kazahstāna pārliecinoši virzās uz priekšu, arī izmantojot savu investīciju potenciālu.
Krievijas Emirātu izdevniecība izsaka sirsnīgu pateicību Kazahstānas Republikas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Apvienotajos Arābu Emirātos Askaram Musinovam un visam vēstniecības personālam par palīdzību intervijas organizēšanā.
