Jo īpaši tika ierosināts izveidot dialoga platformu 10 populārāko musulmaņu ekonomiku grupai, izstrādāt interaktīvu stratēģiju OIC dalībvalstu ekonomiskajai attīstībai, savstarpēju palīdzības sistēmu pārtikas jomā FAO tipa reģionālā fonda veidā, iekļaujot tajā iespēju izveidot pārtikas baseinu ieinteresētajās valstīs.
Kazahstānas vadītājs arī ierosināja OIC ietvaros izstrādāt un pieņemt kopēju rīcības plānu investīcijām un tehnoloģiskai sadarbībai enerģētikas nozarē, izveidot Starptautisko inovāciju centru un izveidot atbalsta sistēmas maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Prezidents N. Nazarbajevs arī sacīja, ka Kazahstāna ir izvirzījusi savu kandidatūru pasaules izstādes EXPO2017 rīkošanai par tēmu “Nākotnes enerģija” un pauda cerību, ka OIC dalībvalstis atbalstīs šo iniciatīvu. Sanāksmes dalībnieki panāca vienprātību, ka musulmaņu pasaule atrodas uz jauna attīstības laikmeta robežas.
Dramatiskie notikumi, kas notiek Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, skaidri parāda nepieciešamību pēc fundamentālām, sociālajām un ekonomiskajām reformām, kā arī modernizēšanas. Ārlietu ministru padomes sesijas darba kārtība bija ļoti plaša.
Politiskā komiteja pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar Palestīnu un Arābu un Izraēlas konfliktu, citiem notikumiem dažādos musulmaņu pasaules reģionos, kā arī palīdzībai Afganistānas sociāli ekonomiskajā rehabilitācijā, paplašinātas sadarbības iespējām ar citām reģionālajām organizācijām, atbruņošanās jautājumiem, cīņai pret terorismu, ekstrēmisms un narkotiku tirdzniecība, ANO reforma.
Neatkarīgas pastāvīgās cilvēktiesību komisijas izveidošana ir viens no vissvarīgākajiem reālajiem lēmumiem. Dalībvalstis pauda gatavību turpināt izpētīt organizācijas iespējas stiprināt starptautisko drošību, mieru un konfliktu risināšanu.
Tikšanās laikā dalībnieki pieņēma attiecīgus noteikumus par novērotāju valstīm organizācijā. Ekonomikas sesijās uzmanība tika pievērsta tādiem aspektiem kā tirdzniecības un ekonomisko attiecību paplašināšana starp dalībvalstīm, lauksaimniecības potenciāla attīstība un sadarbības paplašināšana transporta un finanšu nozarē. Tika pētīti jautājumi par sadarbības turpmāko attīstību zinātnes un tehnoloģijas, veselības aprūpes, vides aizsardzības un humānās palīdzības jomā.
Tika pieņemts Vidusāzijas islāma sadarbības organizācijas rīcības plāns. Dalībvalstis arī nolēma rīkot valstu vadītāju samitus reizi divos gados, nevis trijos, kā tas bija agrāk.
Sesijas rezultātā tika pieņemta Astanas deklarācija, kurā atspoguļoti nozīmīgākie jautājumi, ar kuriem saskaras Umma.
Kopumā, pēc dalībnieku domām, šī bija vēsturiska sesija, kas notika grūtā un diezgan izšķirošajā brīdī islāma pasaules vēsturē. Viņi bija vienisprātis arī ar to, ka tas bija Astanas īpašais un dzīvību dodošais gars, kas iepriekš Kazahstānai bija palīdzējis veiksmīgi rīkot EDSO samitu 2010. gadā, palīdzēja radīt atmosfēru, kas veicina pārmaiņas un atjaunotni, un stiprināja vienprātību starp OIC dalībvalstīm.
Var apgalvot, ka jauns posms organizācijas vēsturē sākās līdz ar Astanu - dalībvalstis nolēma par jaunu organizācijas nosaukumu un jaunu logotipu. Mainot nosaukumu uz Islāma sadarbības organizāciju, sesijas dalībnieki parādīja vēlmi mainīt, pielāgot un atjaunināt.
Saskaņā ar Kazahstānas Republikas vēstniecību AAE
